Iniciatīvas nosaukums:
EEZ/DSF/BAC/2024/1 “Trīspusējā pieredzes apmaiņas vizīte uz Slovēnijas Barnahus”
Iniciatīvas ilgums: 24.02.2025.–14.03.2025.
Iniciatīvas īstenotājs:
Bērnu aizsardzības centrs
Ventspils iela 53, Rīga, LV–1002
Sadarbības partneri:
– Norvēģijas policijas direktorāts
– Barnahus Network
– Slovēnijas Barnahus
Kontaktpersona:
Laura Lediņa, Bērnu aizsardzības centra Bērna mājas vadītāja
E-pasts: Laura.Ledina@bac.gov.lv
www.bac.gov.lv
Iniciatīvas vispārējais mērķis
Stiprināt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu Latvijā, attīstot Barnahus modeļa ieviešanu, veicinot starpinstitūciju sadarbību un nodrošinot zināšanu un pieredzes apmaiņu starp Latviju, Slovēniju, Zviedriju un Norvēģiju.
Iniciatīvas mērķi
– veicināt trīspusēju sadarbību starp Latvijas, Slovēnijas un donorvalstu ekspertiem;
– iegūt zināšanas par Barnahus modeļa praktisko ieviešanu un starpdisciplināro sadarbību;
– stiprināt bērnam draudzīgas justīcijas principu ieviešanu;
– pilnveidot praksi, kas saistīta ar bērnu pratināšanu, psiholoģisko atbalstu un pierādījumu kvalitāti seksuālas vardarbības gadījumos.
Trīspusējā pieredzes apmaiņas vizīte uz Slovēnijas Barnahus
Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar Barnahus Network un Norvēģijas policijas direktorātu īsteno iniciatīvu “Trīspusējā pieredzes apmaiņas vizīte uz Slovēnijas Barnahus”, kas tiek īstenota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, izmantojot EEZ un Norvēģijas grantus.
No 3. līdz 7. martam Ļubļanā notika vizīte, kurā Latvijas Bērnu aizsardzības centra, Bērna mājas, prokuratūras, Valsts policijas un Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji kopā ar Slovēnijas, Norvēģijas un Zviedrijas speciālistiem analizēja četru valstu pieejas Barnahus modeļa ieviešanā un praktiskajā darbībā.
Slovēniju vizītē pārstāvēja Tieslietu ministrija, Barnahus Ļubļana, Sociālās palīdzības centrs un Ombuda birojs. Zviedriju – Barnahus Network un Barnahus Linköping, bet Norvēģiju – Policijas direktorāts. Darba sesijas vadīja Šona fon Bliksen-Finecke kopā ar Ilzi Bērziņu.
Latvija un Slovēnija ir jaunākās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ieviesušas Bērna mājas modeli, un pakalpojums abās valstīs uzsākts 2023. gadā. Attīstības dinamika ir līdzīga — abās sistēmās nepieciešams stiprināt starpsektoru sadarbību, veidot vienotu praksi un nodrošināt pakalpojuma pieejamību reģionos.
Slovēnijā Bērna mājas pakalpojuma apjoms šobrīd ir mērens, savukārt Latvijā Rīgas Bērna māja strādā ievērojami intensīvāk, kas atspoguļo atšķirīgu kapacitāti un pakalpojuma ieviešanas tempu.
Norvēģijas un Zviedrijas pieredze apliecina, ka sistēmiskas grūtības pastāv arī valstīs, kur Barnahus darbojas vairāk nekā 20 gadus.
Norvēģijā pakalpojuma pārraudzība notiek policijas sistēmā, medicīniskās funkcijas ir ierobežotas, un pašlaik notiek visaptverošs pakalpojuma izvērtējums sadarbībā ar pētniekiem.
Zviedrijā darbojas 32 atšķirīgas Barnahus vienības veselības aprūpes sistēmā, kur kvalitāte reģionos variē būtiski, un rehabilitācijas pakalpojumi daudzviet ir nepietiekami.
Slovēnijas Barnahus attīstība balstās vairākos reformas procesos un projektos, tomēr pakalpojuma vienmērīga ieviešana joprojām ir pakāpeniska un bez integrētas medicīniskās izmeklēšanas funkcijas.
Latvijas prezentētā pirmā gada pieredze parāda intensīvu noslodzi, visu četru Barnahus pamatkomponentu nodrošināšanu un nepieciešamību stiprināt rehabilitācijas posmu bērna dzīvesvietā, īpaši iesaistot sociālos dienestus.
Vizītes noslēgumā valstis vienojās turpināt sadarbību Barnahus tīklā, attīstot vienotus prakses elementus, kvalitātes standartus un metodisko atbalstu. Iegūtās atziņas tiks integrētas Bērna mājas pakalpojuma attīstībā un profesionāļu kompetenču stiprināšanā Latvijā.
Iniciatīva īstenota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, izmantojot EEZ un Norvēģijas grantus.
Kopā strādājam zaļākai, konkurētspējīgākai un iekļaujošākai Eiropai.
www.eeagrants.org | www.norwaygrants.org
Par EEZ un Norvēģijas grantiem:
EEZ un Norvēģijas grantu mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropā un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm. Latvija finansējumu saņem sadarbībā ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju