Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros Bērnu aizsardzības centrs kā Valsts kancelejas sadarbības partneris piedalās Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.9/2/24/I/001 “Ģimeņu vajadzību izpēte un atbalsts, stiprinot bērnu emocionālo noturīgumu krīzes, vardarbības situācijās” (turpmāk – projekts) īstenošanā.
Projekta aktivitāšu ietvaros 2025.gada 4. un 2026.gada 1.ceturksnī Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrību veicis Latvijas un ārvalstu izpēti par pieejamo atbalstu bērniem un viņu ģimenēm, kuri saskārušies ar tuvinieku vai draugu nāvi, smagu slimību vai invaliditāti.
Izpētes mērķis bija iegūt padziļinātu informāciju par Latvijā un ārvalstīs izmantotajām atbalsta sistēmām bērniem un ģimenēm, kas saskārušies ar tuvinieku vai draugu nāvi, smagu slimību vai invaliditāti, izvērtēt esošās prakses, to efektivitāti un sagatavot priekšlikumus sistēmas pilnveidei, lai stiprinātu bērnu un ģimeņu emocionālo noturīgumu krīzes situācijās.
Izpētē tika apzināta un analizēta Latvijā pieejamā psiholoģiskā un sociālā atbalsta sistēma bērniem un ģimenēm, kas piedzīvojušas zaudējumu, raksturojot iesaistītās institūcijas, pakalpojumu veidus un pieejamības principus. Tika apkopota un izvērtēta Latvijas pašvaldību, izglītības, veselības aprūpes un nevalstisko organizāciju pieredze, identificējot sistēmas stiprās un vājās puses.
Izpētes ietvaros analizētas trīs ārvalstu – Norvēģijas, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes – atbalsta sistēmas, identificējot to galvenos elementus un integrējamos risinājumus atbilstoši Latvijas kultūrvides īpatnībām, kā arī izvērtēta ārvalstu pieredzes piemērojamība Latvijas apstākļiem un sniegti priekšlikumi atbalsta sistēmas pilnveidei Latvijā.
Analizējot atbalsta nozīmību bērnam un pieaugušajam zaudējuma situācijā, jāsecina, ka tuvinieka nāve, smaga saslimšana vai invaliditāte ir viens no nozīmīgākajiem dzīves stresa faktoriem. Ja netiek nodrošināts pietiekams atbalsts, šie pārdzīvojumi var transformēties ilgstošos psiholoģiskos traucējumos vai adaptācijas traucējumos. Tādēļ psiholoģiskā un sociālā atbalsta pieejamība ir uzskatāma par būtisku aizsargfaktoru, kas palīdz indivīdam saglabāt psihisko līdzsvaru un sekmē resiliencesattīstību turpmākajā dzīvē.
Starp pētījuma galvenajiem secinājumiem jāmin, ka Latvijā nav vienotas centralizētas ziņošanas sistēmas par krīzes gadījumiem ar bērniem. Tas notiek atšķirīgos veidos – gan caur izglītības jomu, gan sociālo vai veselības jomu, kā arī atbalsta pasākumi tiek nodrošināti balstoties uz pieejamajiem izglītības atbalsta personāla resursiem, pašvaldībā pieejamajiem psihosociālajiem pakalpojumiem un speciālistu kompetenci darbā ar zaudējumu. Šobrīd Latvijā nav vienotas atbalsta sistēmas – lai gan praksē gadījuma vadība balstās uz individuālu pieeju un pastāv dažādi pakalpojumi, pieejamā palīdzības ir sadrumstalota. Palīdzība visbiežāk ietver emocionālo, praktisko atbalstu, kā arī materiālās palīdzības nodrošināšanu, tomēr metodoloģiskais ietvars darbā ar zaudējuma gadījumiem Latvijā šobrīd ir daļēji neformāls, proti, nedokumentēts un praksē neviendabīgs. Speciālisti paši meklē risinājumus, izmantojot profesionālo intuīciju un pieredzi, tomēr izjūt akūtu nepieciešamību pēc vienotiem standartiem un pierādījumos balstītas sistēmas. Izpēte liecina, ka Latvijā pašreiz nav vienotas - valsts līmeņa koordinētas un starpinstitucionāli saskaņotas vadlīnijas sociālajiem darbiniekiem, psihologiem vai pedagogiem darbam ar bērniem, kas piedzīvojuši zaudējumu.
Speciālistu profesionālā rīcība bieži prasa radošu problēmu risināšanu un starpnovadu sadarbības veidošanu, lai kompensētu sistēmiskos resursu ierobežojumus. Vienlaikus pozitīvi vērtējama tendence, ka pēdējos gados pieaug reģionālo speciālistu izglītošanas iniciatīvas, īpaši psihologu un krīzes komandu apmācības, bet tā nav vienota sistēma. Var secināt, ka metodoloģijas attīstībai nepieciešams sistemātisks atbalsts un ilgtspēja.
Sīkāk ar ziņojumu var iepazīties zemāk pielikumā.
VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR PROJEKTU
Valsts kancelejai un BAC pieejamais kopējais projekta finansējumus ir 5 146 733.00 euro, tajā skaitā ESF+ finansējums 4 374 723.00 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 772 010.00 euro.
Projekts tiek īstenots no 2024.gada 3.ceturkšņa un tiks īstenots ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim.
PROJEKTA MĒRĶIS
Veikt demogrāfisko procesu dinamikas izpēti un īstenot atbalsta pasākumus bērniem un ģimenēm psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai krīzes, vardarbības, diskriminācijas situācijās.
Papildu informācija par Valsts Kancelejas īstenotajām darbībām projekta ietvaros pieejama šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/projekti
PROJEKTA KONTAKTPERSONA BAC AKTIVITĀŠU JAUTĀJUMOS:
Guna Eglīte
Bērnu aizsardzības centra
Prevencijas un resursu nodaļas vadītāja
Tel. 29152326
E-pasts: guna.eglite@bac.gov.lv