Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir valsts iestāde.
Tā ir galvenā iestāde bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija palīdz aizsargāt bērnu tiesības un pārbauda vai bērniem nedara pāri.
Inspekcija pārbauda iestādes, kurās dzīvo vai mācās bērni. Ja šajās iestādēs slikti izturas pret bērniem, tad inspekcija palīdz tikt galā ar pārkāpumiem.
Inspekcija iesaka, kā rīkoties, lai palīdzētu bērniem.
Inspekcija pastāsta citiem, kā aizstāvēt bērnu tiesības.
Inspekcija sadarbojās ar citām iestādēm, kas palīdz aizstāvēt bērnu tiesības.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā ir uzticības tālrunis.
Uz uzticības tālruni var zvanīt bērni, kuriem kāds ir izdarījis pāri.
Inspekcijas psihologi palīdz tiem bērniem un pusaudžiem, kuri nonākuši grūtībās.
Psihologi sarunājas ar bērniem un pusaudžiem.
Bieži palīdzību lūdz arī pieaugušie . Īpaši tad, kad viņiem ir jautājumi par bērnu audzināšanu.
Tālrunis ir bezmaksas.
Ja Tev nepieciešama palīdzība zvani pa tālruni 80006008 vai 116111 !
Uz Uzticības tālruni vari zvanīt:
Darba dienās: no plkst. 8:00 līdz 23:00
Sestdienās: no plkst. 8:00 līdz 22:00
Svētdienās: no plkst. 10:00 līdz 22:00
Katram cilvēkam ir tiesības un pienākumi. Arī bērniem.
Bērna tiesības
Bērns ir cilvēks, kuram vēl nav 18 gadi.
Valsts nodrošina tiesības visiem bērniem.
Bērnam ir tiesības dzīvot.
Bērnam ir tiesības uz vārdu, uzvārdu un pilsonības iegūšanu.
Bērnam ir tiesības uz savu dzīvi un vietu, kur dzīvot.
Pret bērnu nedrīkst izturēties slikti. Bērnu nedrīkst sist, apsaukāt, mocīt.
Bērnam ir tiesības iet skolā. Bērnam ir tiesības piedalīties pulciņu nodarbībās.
Bērnam ir tiesības atpūsties.
Bērnam ir tiesības iegūt profesiju.
Bērnam ir tiesības bez maksas iet pie ārsta.
Ja bērnam nav vecāki vai vecāki slikti rūpējas par savu bērnu, tad valsts palīdz.
Bērnam var būt īpašums. Kamēr bērnam nav 18 gadi, par īpašumu atbild pieaugušais.
Bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas. Bērns drīkst draudzēties ar citiem bērniem.
Bērnu nedrīkst izmantot bīstamā un smagā darbā.
Bērnam ir tiesības griezties pēc palīdzības bāriņtiesā vai pagasttiesā.
Bērna pienākumi
Bērnam ir pienākums par sevi rūpēties.
Bērnam ir pienākums palīdzēt mājas darbos.
Bērnam ar cieņu jāizturas pret citiem cilvēkiem.
Bērna pienākums ir klausīt savus vecākus.
Bērnam ir pienākumi pret citiem cilvēkiem.
Bērnam ir pienākums mācīties. Skolā ir jāievēro skolas noteikumi.
Bērnam ar cieņu jāizturas pret valsti. Jāievēro likumi.
Vecāku pienākumi
Līdz 18 gadu vecumam vecāki ir atbildīgi par savu bērnu.
Vecākiem ir pienākums rūpēties par saviem bērniem.
Vecākiem ir jānodrošina bērnam ēdiens, apģērbs un vieta, kur dzīvot.
Vecākiem ir jārūpējas, lai bērns ietu skolā.
Vecākiem ir jāaizstāv bērnu tiesības un intereses.
Ja vecāki nepilda savus pienākumus pret bērnu un, ja vecāki bērnu sit vai moka vecākus par to soda.
Vecāki nedrīkst atstāt bērnus līdz 7 gadu vecumam vienus pašus bez uzraudzības.
Vecākiem jārūpējas par bērnu drošību.
Speciālistu tiesības un pienākumi
Skolu, bērnu dārzu, bērnu namu, bērnu slimnīcu un citu vietu, kurās uzturas bērni, direktori un darbinieki ir atbildīgi par bērnu veselības un dzīvības aizsardzību.
Bērnu pasākumu organizētāji un pasākumu organizētāji, kuros piedalās bērni ir atbildīgi par bērnu veselības un dzīvības aizsardzību.
Minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem pret bērnu ir saucamas pie likumā noteiktās kārtības.
Darbinieks vai iestādes vadītājs, kurās uzturas bērni, pildot savus darba pienākumus ir atbildīgs par bērnu tiesību ievērošanu.
Pieaugušo pienākumi
Ikviena pieauguša cilvēka pienākums ir sargāt bērnu drošību.
Ja ir pamanīta jebkāda vardarbība pret bērnu jāziņo policijai, bāriņtiesai, pagasttiesai vai citām bērnu tiesību aizsardzības organizācijām.
Vardarbība ir tad, ja kādu sit, moka, spīdzina un citādi apzināti sāpīgi aizskar.
Vardarbība ir arī tad, ja cilvēkam draud. To sauc par emocionālo vardarbību.
Emocionālā vardarbība ir, ja apsaukā ,uz kādu kliedz un lamā.
Ja Tev ir jautājumi un nepieciešama konsultācija par bērnu tiesību jautājumiem Tu vari:
Nākt uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju Rīgā, Ventspils ielā 53, 5.stāvā.
Zvanīt pa tālruni 67 359 128
Rakstīt e-pastu uz adresi pasts@bti.gov.lv
Sāks mācības par rīcību diskriminācijas un vardarbības gadījumos skolās
2025.gada 26.septembrī
Bērnu aizsardzības centrs kopā ar uzņēmumu “Ernst & Young Baltic” izstrādāja mācību programmu.
Programma paredz mācības par rīcību diskriminācijas un vardarbības gadījumos.
Ja viens cilvēks dara pāri otram cilvēkam,
to uzskata par vardarbību.
Vardarbība var būt sitieni, apvainojumi vai draudi.
Ja cilvēku atstumj kādas viņa atšķirības dēļ,
to uzskata par diskrimināciju.
Piemēram, cilvēku atstumj invaliditātes, ādas krāsas vai ticības dēļ.
Programmas mērķis ir mācīt:
- kā pamanīt un pazīt pāridarījumus un atstumtību;
- kā aizpildīt dokumentus un ziņot par pāridarījumiem un atstumtību;
- kā mazināt pāridarījumu un atstumtības sekas;
- kā pētīt iegūtās ziņas un plānot pasākumus pret pāridarījumiem un atstumtību.
Mācībās piedalīsies darbinieki no vismaz 100 skolām visā Latvijā.
Tie būs skolotāji, skolu vadītāji, skolu psihologi un sociālie pedagogi.
Mācības palīdzēs skolām veidot drošu un iekļaujošu vidi bērniem un jauniešiem.
Mācības notiks skolās un attālināti:
- tiešsaistes nodarbības MS Teams platformā;
- videolekcijās;
- praktiskajās nodarbībās skolās.
Kopējais mācību ilgums būs 24 akadēmiskās stundas.
1 akadēmiskā stunda ir 45 minūtes.
Mācības sāksies 2025. gada oktobrī un beigsies 2027. gada jūnijā.
Pēc mācību beigām dalībnieki mācēs:
- pamanīt un pazīt pāridarījumu un atstumtības gadījumus;
- pareizi par tiem ziņot;
- novērtēt apstākļus un rīkoties;
- mazināt pāridarījumu un atstumtības sekas;
- analizēt datus un veidot pasākumus pāridarījumu un atstumtības novēršanai.
Pēc mācībām to dalībnieki vismaz gadu iegūtās zināšanas izmantos praksē.
Viņi palīdzēs apmēram 3000 bērniem,
kuri ir cietuši no pāridarījuma vai atstumtības.
Pēc programmas noslēguma Bērnu aizsardzības centrs pētīs rezultātus.
Bērnu aizsardzības centrs ierosinās nepieciešamās izmaiņas Latvijas likumos.
Mērķis ir izveidot visām skolām vienādu rīcības plānu pāridarījumu un atstumtības gadījumos.
Mācību programmas izveidi un norisi atbalsta Eiropas Sociālais fonds Plus.
PROJEKTA KONTAKTPERSONA:
Guna Eglīte
Bērnu aizsardzības centra
Prevencijas un resursu nodaļas vadītāja
Tel. 29152326
E-pasts: guna.eglite@bac.gov.lv
Ziņojums par skolu darbinieku rīcību vardarbības un diskriminācijas gadījumos
2025.gada 26.septembrī
Bērnu aizsardzības centrs kopā ar uzņēmumu “Ernst & Young Baltic” sagatavoja ziņojumu.
Ziņojums ir par skolu darbinieku rīcību vardarbības un diskriminācijas gadījumos Latvijas skolās.
Ja viens cilvēks dara pāri otram cilvēkam,
to uzskata par vardarbību.
Vardarbība var būt sitieni, apvainojumi vai draudi.
Ja cilvēku atstumj kādas viņa atšķirības dēļ,
to uzskata par diskrimināciju.
Piemēram, cilvēku atstumj invaliditātes, ādas krāsas vai ticības dēļ.
Ziņojuma sagatavošanu atbalstīja Eiropas Sociālais fonds Plus.
Ziņas par pāridarījumiem
- Gadā vidēji 3 no katriem 100 skolēniem cieš no pāridarījumiem.
- Biežākie pāridarījumi ir:
- aizskaršana ar vārdiem, piemēram, apsmiešana vai draudēšana;
- fiziski pāridarījumi, piemēram, sitieni;
- regulāra viena skolēna aizskaršana ar vārdiem vai fiziski;
- regulāra viena skolēna apsmiešana vai draudi internetā;
- seksuāla izmantošana.
- Visbiežākie pāridarījumi internetā ir:
- izsmiekls un pazemojoši komentāri sociālajos tīklos;
- dalīšanās ar citu cilvēku foto un video bez viņu atļaujas;
- nepatiesas informācijas izplatīšana.
Ziņas par atstumtību
- Visbiežākie iemesli skolēnu atstumtībai skolās:
- vietā – ģimenes naudas un mantas stāvoklis vai dzīvesvieta;
- vietā - attīstības traucējumi;
- vietā - valoda.
Retāk kādu skolēnu atstumj viņa ādas krāsas, ticības vai politisko uzskatu dēļ.
- Tikai 1 desmitā daļa skolu pieraksta pāridarījumu gadījumus.
- Mazāk nekā trešā daļa šo skolu pieraksta visus pāridarījumus pa veidiem.
Svarīgākie secinājumi
- Skolu psihologiem un sociālajiem pedagogiem trūkst zināšanu un atbalsta.
- Daudzviet pašiem skolotājiem nav iespējas saņemt speciālistu palīdzību.
- Skolām bieži jāatbild arī par to,
kas notiek ārpus skolas.
Taču skolotājiem tam pietrūkst skaidru noteikumu un iespēju. - Sadarbība ar policiju un sociālajiem dienestiem ir ļoti atšķirīga.
Dažreiz policija un sociālie dienesti palīdz tikai ar smagākajos pāridarījumiem. - Aizvien biežāk notiek regulāra viena skolēna apsmiešana vai draudi internetā.
Dažos gadījumos jāiesaista Valsts policija.
Dažreiz vecāki atsakās sadarboties
- Skolām ir atšķirīga gatavība rīkoties pāridarījumu vai atstumtības gadījumos.
Dažās skolās ir noteikta stingra kārtība.
Citās skolās noteiktas kārtības nav.
Pietrūkst vienāda rīcības plāna visām skolām.
Citādi katra skola darbojas ar savām atšķirīgām metodēm. - Skolotāji biežāk pamana fiziskus pāridarījumus.
Aizskaršanu ar vārdiem un atstumšanu skolotāji ievēro mazāk. - Skolu psihologi vai sociālie pedagogi labāk pamana pāridarījumus vai atstumtību.
Taču ne visās skolās ir psihologi un sociālie pedagogi.
Ieteikumi
- Izveidot vienu kopēju sistēmu pāridarījumu un atstumtības gadījumu pierakstīšanai.
- Apmācīt skolotājus pazīt pāridarījumus un atstumtību.
- Veidot labāku sadarbību ar vecākiem, policiju un sociālajiem dienestiem.
- Izmantot īpašas programmas bērniem no riska grupām.
Informācija Bērnu aizsardzības centra sagatavotajā ziņojumā parāda,
cik svarīgi izveidot labāku darbinieku rīcības plānu vardarbības un diskriminācijas gadījumos Latvijas skolās.
PROJEKTA KONTAKTPERSONA:
Guna Eglīte
Bērnu aizsardzības centra
Prevencijas un resursu nodaļas vadītāja
Tel. 29152326
E-pasts: guna.eglite@bac.gov.lv