Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros Bērnu aizsardzības centrs kā Valsts kancelejas sadarbības partneris piedalās Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.9/2/24/I/001 “Ģimeņu vajadzību izpēte un atbalsts, stiprinot bērnu emocionālo noturīgumu krīzes, vardarbības situācijās” (turpmāk – projekts) īstenošanā.
Projekta aktivitāšu ietvaros 2025.gada 1. un 2.ceturksnī Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ERNST & YOUNG BALTIC” veicis Latvijas izglītības iestāžu īstenoto diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības prakses izpēti.
Izpētes mērķis bija izzināt šī brīža diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības praksi izglītības iestādēs (sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās, ģimnāzijās un profesionālo izglītības iestāžu grupās), identificēt pastāvošos izaicinājumus un labās prakses piemērus.
Kopumā izpētē tika iesaistītas 400 izglītības iestādes, tai skaitā, 22 sākumskolas, 187 pamatskolas, 138 vidusskolas, 22 ģimnāzijas, 28 profesionālās izglītības iestādes un 3 tālmācības vidusskolas.
Starp pētījuma galvenajiem secinājumiem jāmin, ka lai gan ir izstrādātas vadlīnijas un algoritmi vardarbības incidentu vadībai un prevencijai, sistēma Latvijā ir pilnībā decentralizēta – vienas izglītības iestādes izstrādā savus algoritmus, citas vadās pēc pašvaldību izstrādātajiem, bet vēl citas izmanto valsts līmeņa vadlīnijas. Katra iestāde izvēlas sev piemērotāko pieeju, kā rezultātā incidentu risināšanas prakse ir būtiski atšķirīga katrā izglītības iestādē. Rīcību ievērojami ietekmē izglītības iestādei pieejamais personāls – algoritmu piemērošana un detalizācija būtiski atšķiras atkarībā no tā, vai iestādē darbojas atbalsta komanda vai šādas kapacitātes nav. Mazāka uzmanība tiek pievērsta diskriminācijas incidentiem - nav izstrādātas atsevišķas vadlīnijas, kā izglītības iestādēm rīkoties, identificējot diskrimināciju.
Attiecībā uz vardarbības un diskriminācijas pamanīšanu un atpazīšanu, galvenās problēmas saistītas ar izglītības iestādes personāla ierobežotajām iespējām uzraudzīt visu izglītības iestādes teritoriju, kā arī ar emocionālās vardarbības un e-vides incidentu grūtu identificēšanu zināšanu trūkuma un paaudžu komunikācijas atšķirību dēļ. Visbiežāk tiek pamanīta un identificēta fiziska vardarbība, bet citi vardarbības veidi paliek nepamanīti. Nepieciešama visaptveroša pieeja un iesaistīto pušu kompetenču stiprināšana, lai savlaicīgi atpazītu un novērstu riskus.
Izglītības iestādēs tiek izmantoti dažādi ziņošanas kanāli un metodes vardarbības vai diskriminācijas gadījumu ziņošanai, piemēram, tieša saziņa ar pedagogu vai atbalsta personālu, anonīmās ziņošanas iespējas un uzticības personu meklēšana izglītojamo vidū. Tomēr vērojams, ka pedagogi bieži atsakās ziņot par incidentiem, jo baidās no papildu birokrātijas un atbildības, kas var tikt uzlikta viņiem par notikušo.
Šobrīd nav vienotas un centralizētas sistēmas incidentu dokumentēšanai, un bieži vien tiek izmantotas papīra formāta dokumentācijas formas, kas apgrūtina datu analīzi un turpmāku situācijas izvērtēšanu.
Incidentu risināšanā izglītības iestādes ņem vērā dažādus faktorus, piemēram, izglītojamā vecumu, uzvedību un ģimenes apstākļus, tomēr trūkst vienotu izvērtēšanas kritēriju, kas var novest pie dažādām interpretācijām un atšķirīgām rīcībām. Pastāv izaicinājumi attiecībā uz izglītojamiem ar īpašām vajadzībām, kad nav pietiekami nodrošināts nepieciešamais atbalsts un resursi, lai efektīvi risinātu viņu uzvedības grūtības un veicinātu iekļaujošo izglītību.
Datu analīze izglītības iestādēs vardarbības un diskriminācijas incidentu vadībā bieži tiek veikta neregulāri vai tikai formāli, galvenokārt juridisku apsvērumu dēļ, bet ne lai veicinātu preventīvus pasākumus. Lielākā daļa izglītības iestāžu reaģē uz notikušajiem incidentiem, bet neizmanto datus prevencijas stratēģiju izstrādē.
Lai arī izglītības iestādes prevencijas jomā strādā gana aktīvi, mazāka uzmanība tiek pievērsta sekundārajai prevencijai - īpaši mērķētiem preventīviem pasākumiem konkrētām riska grupām. Tas varētu būt saistīts gan ar nepietiekamām zināšanām riska grupu identificēšanā, gan ar ierobežotiem personāla resursiem, kas apgrūtina specifisku atbalsta pasākumu īstenošanu.
Sīkāk ar ziņojumu var iepazīties zemāk pielikumā.
VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR PROJEKTU
Valsts kancelejai un BAC pieejamais kopējais projekta finansējumus ir 4 425 328 euro, tajā skaitā ESF+ finansējums 3 761 528 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 663 800 euro.
Projekts tiek īstenots no 2024.gada 3.ceturkšņa un tiks īstenots ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim.
PROJEKTA MĒRĶIS
Veikt demogrāfisko procesu dinamikas izpēti un īstenot atbalsta pasākumus bērniem un ģimenēm psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai krīzes, vardarbības, diskriminācijas situācijās.
Papildu informācija par Valsts Kancelejas īstenotajām darbībām projekta ietvaros pieejama šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/projekti
PROJEKTA KONTAKTPERSONA BAC AKTIVITĀŠU JAUTĀJUMOS:
Guna Eglīte
Bērnu aizsardzības centra
Prevencijas un resursu nodaļas vadītāja
Tel. 29152326
E-pasts: guna.eglite@bac.gov.lv